Rigvir izpētes vēsture
1960.g.-konstatēta līdz tam pasaulei nezināma parādība, ka cilvēka zarnu vīrusi, kas iegūti no maziem bērniem, spēj iznīcināt cilvēka audzējus, kas piepotēti kāmjiem (Cilvēku angiosarkomas heterotransplantāts Sīrijas kāmju vaigu maisos).
1965.g.-institūtā organizēta vēža viroterapijas laboratorija šīs parādības izpētei. Tiek pārbaudīti 60 dažādi zarnu vīrusu tipi un iegūti 5 visaktīvākie vēža šūnu iznīcinātāji. Viens no tiem nosaukts – Rigvir (Rīgas vīruss). Ir konstatēts Rigvir nekaitīgums un nespēja vairoties pieauguša cilvēka organismā.
1968.g. – saņemta Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas atļauja pielietot Rigvir vēža slimniekiem Republikas onkoloģijas dispansera 2.nodaļā un Paula Stradiņa v.n. Republikas klīniskās slimnīcas 18.ķīmijterapijas nodaļā (nod.vadītājas I.Priedīte, I.Kundziņa). Latvijas PSR Veselības Aizsardzības ministrijas 1968.gada 25.aprīļa pavēle Nr. 2209/20 “Par enterovīrusu klīnisko aprobāciju onkoloģiskiem slimniekiem, galvenokārt, ar gremošanas trakta ļaundabīgiem audzējiem”. Pētījumā iekļauti 415 slimnieki.
Pierādīts Rigvir nekaitīgums slimniekiem un epidemioloģiskā drošība.
Uzsākta Rigvir adaptācija (pieradināšana) ādas melanomas audos, jo šī audzēja šūnas ir nejūtīgas pret staru un ķīmijterapiju. Rigvir adaptācija melanomā izdodas un tiek konstatēts melanomā adaptētā Rigvir ārstnieciskais efekts.
1985.g. – saņemta pozitīva atsauksme no Vissavienības Vēža centra (Maskava) zinātniskās padomes Rigvir plašai klīniskai izpētei melanomas slimnieku un citu onkoloģisko slimnieku ārstēšanā.
Latvijas onkodispanseru štatos tiek iekļauti imūnterapijas speciālisti. Klīniskās izpētes II fāzē piedalījās 3 Rīgas slimnīcas: LOC (agrāk Republikas onkodispansers (ROD)), P.Stradiņa klīniskā slimnīca, AML/RSU Stomatoloģijas institūts un Saratovas onkoloģiskais dispansers (Krievija). Pavisam klīniskā izpētē piedalījušies 1063 slimnieki.
Latvijas PSR Augusta Kirhenšteina v.n. Mikrobioloģijas institūts 1985.gadā izstrādāja instrukciju par vīrusa imunmodulātora pretrecidīva, pretmetastātisko īpašību klīnisko izpēti ādas melanomas slimniekiem saistībā ar ķirurģisko ārstēšanu un ķīmioterapiju.
1987.gadā ar Padomju Savienības Farmakoloģijas komitejas atļauju klīniskā izpēte veikta arī Vissavienības Onkoloģijas centrā Maskavā un Sarātovas onkodispanserā, kuros atzīts Rigvir nekaitīgums pat ļoti smagiem, neārstējamiem slimniekiem.
1969.g., 1977.g. un 1988.g. Latvijas ZA Mikrobioloģijas institūta Vēža viroterapijas laboratorija organizējusi Vissavienības sanāksmes ar tēžu materiāliem.
1990. – 1995.g. – ar Rigvir tiek ārstēti dažāda veida vēža slimnieki P.Stradiņa klīnikā un Latvijas Onkoloģijas centrā.
1999.g. A.Kirhenšteina v.n. Mikrobioloģijas un Virusoloģijas institūtā pārtraukta preparātu eksperimentālo sēriju ražošana.
2002. gada 20. oktobrī nostiprinātas Rigvir izgudrojuma tiesības-saņemts patents.
2004.gada 29.aprīlī zāles Rigvir reģistrētas LR Valsts Zāļu aģentūrā.
No 2005.g.22.augusta ir uzsākta zāļu Rigvir izplatīšana Latvijas teritorijā.
2008.gada jūlijā pēc pārtraukuma, kas veltīts dokumentācijas sakārtošanai atbilstoši visām ES prasībām, atsākta Rigvir (recepšu zāles) ražošana un izplatīšana Latvijas teritorijā.
Rigvir izpētes dalībnieki – zinātnieki
Aina Muceniece, Guna Feldmane, Irina Černobajeva, Ārija Volrāte, Rita Garklāva, Biruta Popēna, Miķelis Rudzītis, Rūta Brūvere, Andris Ferdats, Olita Heisele, Ingrīda Desjatņikova, Elvīra Ziemele, Ludmila Vītoliņa, Natālija Gabruševa, Liliana Gļinkina, Ramona Petrovska, Jānis Bumbieris, Biruta Kalniņa, Dite Venskus, Vaira Saulīte, Artūrs Rupais, Rita Kukaine, Lidija Liepiņa.
Uzticamie laboranti: Olga Kaminska, Vija Tīruma
Klīniskās izpētes dalībnieki Latvijas onkoloģijas iestādēs
Velta Bramberga, Irēna Priedīte, Ilga Kundziņa, Anna Pļiseckaja, Elita Šapovalova, Vladimirs Januškēvičs, Mirdza Rošonoka, Tamāra Purkalne, Aleksandrs Bieziņš, Vallija Ciema, Tamāra Čēma, Veronika Rozenbaha, Vija Bērziņa, Miermīlis Akers, Dagnija Leja, Adolfs Oganesjans, Rasma Ceplīte, Sarmīte Baltkāje, Mārīte Putniņa, Leons Putniņš, Andrejs Skaģeris, Ingrīda Čēma, Ārija Brīze, Mirons Sopiļņaks.